| Sveicināti LIFE GoodWater IP trešajā Ziņu lapā! |
|
|
|
Foto: Anita Austvika
Šajā Ziņu lapā lasiet:
- No atkrituma par resursu – Latvijas Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija
- Dabas un cilvēku interešu līdzsvars pie Lubāna ezera
- LIFE GoodWater IP upju talkas
- Ainavu tūres – veids kā ieraudzīt dabā vairāk
- Iepazīsimies: projekta partneris BIOR
- Skaties LIFE GoodWater IP filmu “Lai ūdeņi rit!”
- Gadu mijas apsveikums
|
|
|
|
No atkrituma par resursu – Latvijas notekūdeņu dūņu stratēģija
LIFE GoodWater projektā šogad ir pabeigts ļoti nozīmīgs darbs – apspriešanai un tālākai virzībai ir nodota Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija. To izstrādājusi “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” (LŪKA), piesaistot Latvijas un ārvalstu ekspertus. Biedrība ar šo dokumentu iepazīstinājusi visas iesaistītās puses un plašāku sabiedrību un nodevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tālākai virzībai.
Latvijā katru gadu 921 centralizētās saimniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtās rodas vairāk kā 2 200 000 m3 no notekūdeņu attīrīšanas procesa noņemta šķidruma, kura sastāvā ir aptuveni 1% notekūdeņu dūņu sausnas un 99% ūdens. Saskaņā ar statistikas datiem Latvijā ik gadu tiek iegūts aptuveni 25 000 t notekūdeņu dūņu sausnas.
Pareizi apstrādātas un pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pasaulē plaši izmantots augsnes bagātināšanas līdzeklis, ko izmanto gan lauksaimniecības zemju uzlabošanai, gan apzaļumošanai, gan teritoriju rekultivācijai. Līdz šim Latvijā notekūdeņu dūņu apsaimniekošana notiek lokāli un Latvijā nav bijušas vienotas nacionāla mēroga pieejas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai. Tādējādi, ne visas notekūdeņu dūņas līdz šim tiek pilnvērtīgi apstrādātas un pārstrādātas, lai maksimāli atgūtu notekūdeņu dūņās esošos mikroelementus, atgriežot tos atpakaļ apritē.
Latvijas Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija izstrādāta, balstoties uz ārvalstu pieredzi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā un ņemot vērā Latvijas klimatiskos, ekonomiskos un tehnoloģiskos apstākļus. Stratēģijas gatavošanas procesā tika piesaistīti gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti, gan ieinteresētās un par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu atbildīgās organizācijas. Stratēģijas pamatā ir vīzija – “visas notekūdeņu dūņas Latvijā ir atbilstoši pārstrādātas un izmantotas videi drošā veidā, ievērojot aprites ekonomikas principus”.
Gatavojot stratēģiju, ir izvērtētas šī būtiskā un salīdzinoši vienkārši pieejamā augsnes bagātināšanas resursa iegūšanas iespējas no notekūdeņu dūņām, tās kompostējot vai auksti fermentējot, kā arī analizētas tā izmantošanas iespējas, piemēram, lauksaimniecības zemēs. Piedāvāts arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis, kas paredz pilnīgi visu Latvijā radīto notekūdeņu dūņu atbilstošu apstrādi, pārstrādi un izmantošanu, tādējādi nodrošinot gan vides aizsardzības prasību ievērošanu, gan iespējamu augsnes bagātināšanas līdzekļu importa samazinājumu, izmantojot vietējos resursus. Piemēram, izmantojot notekūdeņu dūņu pārstrādei kompostēšanas tehnoloģijas, Latvijā ik gadu būtu iespējams saražot aptuveni 100 000 t komposta.
|
|
|
|
Foto no SIA “Liepājas ūdens” arhīva
Lai dūņas kļūst par resursu
Dokumenta nozīmību uzsver Rudīte Vesere, Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore: “Lai sakārtotu un valsts līmenī organizētu notekūdeņu dūņu savākšanu, pārstrādi un lietderīgu izmantošanu, ir ļoti nepieciešama Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija. Svarīgi ir, lai dūņas kļūst par resursu, nevis apdraudējumu videi vai atkritumiem, kuru utilizēšana būtu dārga un pretrunā ar aprites ekonomikas idejām. Stratēģijas izstrādes gaitā ir rūpīgi izpētīts, ko dažādi notekūdeņu apsaimniekotāji ar attīrīšanas procesos radītajām dūņām dara šobrīd, kāda ir mūsu notekūdeņu dūņu kvalitāte un kādā veidā Latvijā notekūdeņu dūņas apstrādāt un izmantot būtu visizdevīgāk. Stratēģija tapusi detalizētas situācijas izpētes un ekonomiskās analīzes rezultātā. Tā piedāvā valsts mēroga redzējumu – skaidru, labi regulētu un ekonomiski pamatotu pieeju notekūdeņu dūņu apstrādei, pārstrādei un izmantošanai. Stratēģijas ieviešanai ir plānots arī ES fondu atbalsts.”
Dokuments sagatavots ciešā sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, visā stratēģijas izstrādes gaitā notikušas aktīvas konsultācijas dažādu sarunu, semināru un viedokļu apmaiņas formā. Dokumenti vairākkārt ir nodoti komentēšanai projektā iesaistītajām organizācijām un atbildīgajām iestādēm, ir apspriesta citu iestāžu iesaiste tās realizācijā. Pašreizējais stratēģijas variants ir kompromiss starp vēlmēm un iespējām, lai plānotās darbības būtu iespējams ieviest, tādējādi radikāli uzlabojot situāciju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā Latvijā.
Speciāli organizētā semināru ciklā biedrība ar izstrādāto stratēģijas projektu iepazīstinājusi visas iesaistītās puses un plašāku sabiedrību, kā arī nodevusi dokumentu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tālākai virzībai uz nacionāla mēroga plānošanas dokumenta statusu. Videoieraksti un prezentācijas no semināriem par Latvijas notekūdeņu dūņu stratēģiju atrodami šeit https://saite.lv/ToVai .
|
|
|
|
Informāciju sagatavoja:
Sandis Dejus
Biedrība “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” izpilddirektors
Margarita Apine
LIFE GoodWater IP komunikācijas vadītāja
Pasaules Dabas Fonds
|
|
|
|
Dabas un cilvēku interešu līdzsvars pie Lubāna ezera
Kas ir lielākais ezers Latvijā? Pēc izmēra Lubāns. Lubāns ir īpašs arī citu iemeslu dēļ – Lubāns un tam piegulošās teritorijas – „Lubāna mitrājs”- ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar izcilu lomu daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai.
|
|
|
|
|
Lubāns un tā tuvumā esošie zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām valstī, kā arī viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām – mazajam ērglim, jūras ērglim, ziemeļu gulbim, griezei, ķikutam u.c.
Foto: Lubāna mitrāja putni
|
|
|
|
Lubāna ezers ir stipri pārveidots ūdensobjekts, tas ir lielākais iedambētais ezers Eiropā (ezera krastus ietver 36 km gari dambji).
|
|
|
|
Foto: Ūdens ceļu sistēmas pie Lubāna ezera
|
|
|
|
Kā saimniekot šādā vietā? Kā līdzsvarot cilvēku un dabas intereses? Par šiem jautājumiem pieredzē dalījās LIFE GoodWater IP Ziemeļvalstu – Baltijas ekspertu semināra dalībnieki 29. un 30. septembrī Lubānā.
|
|
|
|
|
Piedāvājam īsu fotoieskatu un visus semināra materiālus no Baltijas Vides Foruma rīkotā pasākuma.
Foto: Ilze Priedniece (Latvijas Dabas Fonds) un Dace Strigune (Baltijas Vides Forums)
|
|
|
|
LIFE GoodWater IP upju talkas
Šogad Pasaules Dabas Fonds kopā ar zinātnisko institūtu BIOR organizēja trīs talkas Mergupes posmā pie Nītaures, lai atjaunotu upes tecējumu un tās hidromorfoloģisko daudzveidību.
LIFE GoodWater IP pirmajā gadā zinātniskā institūta BIOR eksperti pilnībā apsekoja Mergupi un konstatēja, ka lielākoties ūdens ekoloģiskā kvalitāte tajā ir laba, tomēr posmā pie Nītaures tā ir zemāka. To izraisījusi mežistrāde, kas radījusi pārāk lielu smilšu daudzumu upes gultnē, un aizsprosti, kas nav ļāvuši šīm smiltīm aizskaloties. Pēc šo problēmu un to cēloņu apzināšanas, tika rīkotas talkas, lai atbrīvotu šo upes posmu no koku sanesumiem un aizsprostiem, tādējādi uzlabojot upes tecējumu un aizskalojot smiltis.
13. augustā notika pirmā projekta “LIFE GoodWater IP” talka Mergupē, posmā pie Nītaures. Talkas mērķis šajā posmā bija atbrīvot upi no koku un smilšu sanesumiem, lai atjaunotu tās tecējumu. Talkā piedalījās gan projekta partneri, gan brīvprātīgie interesenti.
Kritušo koku nozīme upēs ir ļoti liela, tomēr blīvi koku sanesumi un lieli sagāzumi var traucēt dabisko upes tecējumu. Ietekme uz upi visbiežāk ir saistīta ar cilvēku saimniecisko darbību, kuras rezultātā šajā upes posmā ir izveidojušies smilšu sanesumi, kas izmaina gultni un ietekmē dzīves apstākļus upes faunai. Talkas laikā atjaunotais upes tecējums daļēji atbrīvoja upi no smilšu sanesumiem, tos aizskalojot.
|
|
|
|
|
Talkas dalībniece Ieva Ostrovska: “Dalību Pasaules Dabas Fonda talkās redzu kā retu priekšrocību palūkoties uz dabu un tās norisēm ne tikai no ārpuses, no patērētāja pozīcijas, bet arī it kā no iekšpuses, no cilvēciskās klātesamības un līdzdalības dabas procesos puses.
Ikdienā neesot saistīta ar vides zinātni, šīs talkas ir lieliska iespēja reālā vidē dzirdēt ekspertu stāstus par dabas procesiem, saprast, ka ne vienmēr viss, kas izskatās skaists un saķemmēts, ir arī noderīgs. Talkas ir iespēja izprast to, kā dabā mijiedarbojas visi tās elementi, ka ne vienmēr viss ir tā, kā izskatās. Dabas talkas ir lielisks veids kā pavadīt brīvo laiku – jēgpilni, fiziski aktīvi, aizraujoši un kopā ar lieliskiem cilvēkiem.”
|
|
|
|
Foto: talkas dalībniece Ieva Ostraovska
|
|
|
|
|
Pēc divām talkām upes gultnē jau bija manāmi uzlabojumi un radušies jauni straujteču posmi.
Trešā talka tika rīkota, lai izveidotu zivju dzīvotnes un uzlabotu upes hidromorfoloģisko daudzveidību. Latvijā šāda veida upju atjaunošanas darbi nav ierasta prakse, tāpēc pasākumā tika iesaistīts eksperts no Klaipēdas universitātes Lietuvā. Nerijus Nika ir atjaunojis Smeltale upju posmus Lietuvā, lai uzlabotu tajā foreļu dzīvotnes. Pēc eksperta novērtējuma Mergupes posmā, kurā notika talka, atrodamas trīs vietas, kurās varēja veidot un izvietot koka konstrukcijas, lai uzlabotu upes tecējumu un hidromorfoloģisko stāvokli. Katra no izveidotajām koka konstrukcijām atšķirīgi ietekmēs upes tecējumu.
|
|
|
|
|
Pirmā konstrukcija, kas tika izveidota upē, ir 5 m garš koka baļķis, ar apmēram 30cm diametru. Tas 45 grādu leņķī tika ievietots garākā, vienmērīgā upes posmā, izveidojot līkumu un palielinot straumes ātrumu.
Foto: Konstrukcija “45 grādu leņķis”
|
|
|
|
|
Otrā konstrukcija tika izveidota posmā, kurā upe bija paplašinājusies, un gultni klāja liels smilšu daudzums, jo straumes ātrums bija pārāk lēns, lai tās aizskalotu. Smiltis, kas saskalojušās upē, ir pilnībā noklājušas oļus un granti, kas iepriekš veidoja dabīgo upes gultni un nārsta vietas zivīm. Šajā vietā abos krastos tika ievietoti divi lieli koku stumbri 45 grādu leņķī, izveidojot piltuves veida konstrukciju. Sašaurinot upi, straumes ātrums palielinās un tam vajadzētu samazināt smilšu daudzumu šajā posmā.
Foto: Konstrukcija “Piltuve”
|
|
|
|
|
Pēdējā konstrukcija – horizontāli pāri upei tika ievietots koka stumbrs, lai veidotu ūdenskrituma efektu. Ūdenim atsitoties pret stumbru, tas sāk mutuļot, piepildot ūdeni ar skābekli, izskalojot smiltis, kas ir sastājušās zem koka un paātrinot straumi.
Visas koka konstrukcijas tika piestiprinātas ar zariem un kokiem, kas atrasti upes tuvumā vai iepriekš traucēja upes tecējumu. Lai sasietu šīs konstrukcijas un nodrošinātu to, ka tās netiek aizskalotas palu laikā, tika izmantota dabīga materiāla virve, kas nepiesārņos ūdeni.
Foto: Konstrukcija “Ūdenskritums”
Teksts: Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonds
Foto: Magda Jentgena, Elīna Pekšēna/Pasaules Dabas Fonds
|
|
|
|
Kā ieraudzīt dabā notiekošo
Life Goodwater IP ainavu tūres Līgatnē un Imulā
Ainavu tūres ir brīnišķīgs veids, kā cilvēkus vest skaistā pastaigā dabā un pieredzējušu gidu vadībā ļaut saskatīt daudz vairāk nekā mēs katrs to spētu pašu spēkiem. Pasākumā pieredzētais kļūst par neaizmirstamu piedzīvojumu, kuru gribās atkārtot vēl un vēl, bet jaunais skatījums uz dabas norisēm nereti cilvēku uz visiem laikiem piepulcē dabas draugu lokam.
4. augustā Latvijas Dabas fonds rīkoja ainavu tūri Līgatnē, kas veda gar šarmanto un mazliet mežonīgo Līgatnes upīti līdz pat tās ietekai Gaujā. Ainavu tūri vadīja Līgatnes tūrisma centra gide Santa Jarmičuka un zivju pētnieks Kaspars Abersons no institūta “BIOR”.
Ainavu tūres dalībniekiem bija iespēja ne tikai iepazīt mazāk zināmas un mežonīgākas Līgatnes takas, bet arī vairāk uzzināt par Līgatnes kultūras vēsturi, ciemata veidošanās gaitu, vietējo sadzīvi, kā arī dabā un upēs notiekošiem procesiem. Kaspars Abersons stāstīja par upju un ūdensrites nozīmi dabā, par Līgatnes upes specifiku, tās iemītniekiem katrā posmā, par zivju izpēti un skaitīšanu, kas šajā vasarā norisinājās Līgatnes upītē.
Lai gan Līgatnes ainavu tūres izvelētais maršruts nebija viegls un pielīdzināms kārtīgam pārgājienam ar šķēršļu, kāpumu un kritumu pārvarēšanu arī kādiem dubļainākiem posmiem, tomēr tas atalgoja ar krāšņiem skatiem un neskartas dabas burvību. Ainavu tūres noslēguma pie ietekas Gaujas upē pārgājiena dalībniekus sagaidīja garda aukstā zupa un skaists mūziķa Reiņa Jaunā koncerts.
|
|
|
|
|
Septembrī devāmies jau otrajā projekta “LIFE Goodwater IP” ainavu tūrē. Šoreiz rudenīgā gājienā pa Imulas taku iepazinām Abavas senlejas dabas bagātības, kā arī uzzinājām vairāk par vietējo kultūrvēsturi.
Mūsu gides - dabas eksperte, Latvijas Universitātes pētnieces Lindas Uzule un vides gide Līgas Aukšmukstes iepazīstināja ar to, ko varam saskatīt dabā.
Līga Aukšmukste izcēla arī vietas kultūrvēsturisko nozīmi. Seno līvu, kuršu apdzīvoto apgabalu, dēvējot vietu par īpašu - Trīsupi, jo apkārtnē satiekas trīs upes - Imula (Dievupe), Amula (Rītupe) un Abava (upju vectētiņš).
|
|
|
|
|
Linda Uzule vēstīja par dabā sastopamajām vērtībām – ūdens eko sistēmu, pastāstīja arī par invazīvajām sugām un to problemātiku, kritušo koku nozīmi dabā un veco mežu izzušanu, dabiskajām pļavām un to samazināšanos Latvijā.
Pa ceļam mums bija iespēja apskatīt arī vairākas neparastas sēņu sugas, kuru, pateicoties nogāžu meža ēnainumam un mitrumam, netrūka, - sānauses, kas kā ausis atkarājās no koka stumbra, skropstainās zemeszvaigznes u.c.
|
|
|
|
Ļoti izglītojošo un aizraujošo ainavu tūri noslēdzām ar grupas “ MADARA” čellu koncertu brīvā dabā un karstu ugunskura zupu, kas sasildīja un uzmundrināja pēc augšā un lejā noietajiem kilometriem pa skaisto Imulas taku.
|
|
|
|
|
Vēlamies pateikties arī vietējam "Rožkalnu" māju saimniekam Reinim par uzņemšanu savā skaistajā mājas pagalmā un sagatavoto cienastu.
Aicinām iet atbildīgi dabā un vērot tajā notiekošos procesus. Tiekamies citās ainavu tūrēs turpmākajos gados!
Teksts un foto: Latvijas Dabas Fonds
|
|
|
|
|
Iepazīsimies: projekta partneris BIOR
Kā katrā Ziņu lapā, arī šoreiz turpinam iepazīstināt ar kādu no projekta partneriem. Šoreiz stādām priekšā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” LIFE GoodWater IP komandu.
|
|
|
|
Didzis Ustups ir LIFE Goodwater IP projekta vadītājs partnerorganizācijā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”
Zinātņu doktora grāds bioloģijā (Dr.biol.) iegūts 2014. gadā un Institūtā “BIOR” (tolaik Zivsaimniecības pētniecības institūts un Latvijas Zivju resursu aģentūra) strādā kopš 1995. gada. Darbu sācis kā zinātniskais asistents, bet pēdējos 4 gadus ir Institūta Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs. No 2010. līdz 2011. gadam pieredzes apmaiņas nolūkos strādājis Zviedrijas Piekrastes pētniecības institūtā. Tiešajos pienākumos ietilpst sniegt zinātnisko padomu zivsaimniecības jomā nacionālā un starptautiskā līmenī. Brīvo laiku pavada dabā – ar nūjām vai bez, piemērojoties laika apstākļiem, velo tiek nomainīts ar slēpēm.
|
|
|
|
Ruta Medne ir projekta LIFE Goodwater IP vadošā pētniece institūtā “BIOR”
Bioloģijas maģistra grāds iegūts 2001. gadā un veterinārmedicīnas zinātņu doktora grāds (Dr.med.vet.) 2011. gadā. Institūtā “BIOR” strādā kopš 1998. gada kā pētniece, vadošā pētniece, šobrīd zinātniskā institūta BIOR Iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja. Piedalījusies un vadījusi vairākus Pārrobežu sadarbības programmas (Latvijas - Lietuvas, Baltijas jūras reģiona valstu) projektus, piedalījusies Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētu, kā arī nacionālu projektu sagatavošanā un ieviešanā. Projektā LIFE Goodwater IP vada un koordinē darbu vairākās apakšaktivitātes. Vadījusi vairākus maģistra darbus un vienu doktora darbu.
Zinātniskā interese - zivju resursi un zivju veselība audzētavās un dabā. Papildus zinātniskajam darbam ir aktīva sabiedriskajā dzīvē - dzied korī “Dīvaja,” mācās spēlēt harmonikas.
|
|
|
|
Kaspars Abersons ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks.
Maģistra grāds bioloģijā iegūts 2002. gadā Latvijas Universitātē, pašlaik turpina studijas doktorantūrā. Zinātniskā interese ir saistīta galvenokārt ar upes nēģi, taču, jau kopš 2006. gada, kad uzsākts darbs “BIOR” (tolaik – Latvijas Zivju resursu aģentūras) iekšējo ūdeņu nodaļā, darba pienākumi ir saistīti galvenokārt ar saimnieciskās darbības ietekmes uz zivju resursiem novērtēšanu. Pēdējos gados iesaistījies vairākos dažāda mēroga vietējos un starptautiskos projektos, kuros tiek meklētas iespējas cilvēka darbības un cilvēka radīto pārveidojumu nelabvēlīgās ietekmes uz zivju resursiem samazināšanai. Arī projektā LIFE GoodWater IP darbojas galvenokārt A5 aktivitātē, kuras ietvaros tiek plānoti un īstenoti pasākumi cilvēka radīto upes pārveidojumu samazināšanai. Kaspars ir viens no tiem laimīgajiem cilvēkiem, kuriem ir izdevies darbu apvienot ar hobiju. Gan šī, gan Covid-19 un ģimenes dzīves dēļ citas aizraušanās – laivošanas sacensības, tautas dejas, volejbols, zolīte u.c. pagaidām ir atstātas novārtā.
|
|
|
|
Skaties LIFE GoodWater IP filmu “Lai ūdeņi rit!”
19.02.2022. plkst. 18.30 LTV 1 radījumā “Vides fakti” vai jau tūlīt šeit:
|
|
|
|
|
Projektā kopā strādā 19 Latvijas organizācijas:
|
|
|
|
|
Vadošais partneris:
- valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”
www.lvgmc.lv
Valsts pārvaldes institūcijas:
- Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
www.varam.gov.lv
Zinātniski pētnieciskās iestādes:
- Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”
www.silava.lv - Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes institūts BIOR
www.bior.lv - SIA “Procesu analīzes un izpētes centrs”
www.paic.lv
|
|
Vietējā un reģionālā līmeņa institūcijas:
Valsts īpašuma pārvaldības organizācijas:
- valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”
www.zmni.lv
- akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”
www.lvm.lv
Nevalstiskās organizācijas:
|
|
|
|
|
| Izdevumu sagatavoja: |
| LIFE GoodWater IP komunikācijas vadītāja, Pasaules Dabas Fonds |
|
|
|
|
|
|
|
|
©️Izdevums ir LIFE GOODWATER IP īpašums,
aicinām to izmantot un pārpublicēt, lietojot atsauci uz projektu.
|
|
|
|
|
Integrētais projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP, LIFE18 IPE/LV/000014) ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE Programmas un Valsts Reģionālās attīstības aģentūras.
Šī informācija atspoguļo tikai LIFE GOODWATER IP projekta partneru viedokli un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra neatbild par to kā tiek izmantota šeit paustā informācija.
|
|
|
|
Projekts "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” | LIFE 18 IPE/LV/000014 | LIFE GoodWater IP
Īstenošanas laiks 2020. - 2027.
Projekta budžets - Projekta kopējais budžets ir 14 463 050 EUR, tajā skaitā ES LIFE programmas finansiālais ieguldījums8 677 830 EUR, Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālais ieguldījums 4 372 616 EUR un projekta partneru līdzfinansējums 1 517 604 EUR.
|
|
|
|
|
